No sirmas senatnes līdz mūsdienām cilvēce enerģijas izmantošanā ir virzījusies arvien tuvāk ūdeņradim. Vispirms jau, izmantojot ūdeņradi dažādu produktu un degvielu sastāvā, – sākot no koka, tad akmeņogļu, vēlāk naftas produktu un dabasgāzes, beidzot ar biodegvielas dedzināšanu. Sabiedrības izvēle enerģijas resursu izmantošanā ir vienkārši sekojusi ogļūdeņražu ķēdes vienkāršošanai un ekonomiskajam izdevīgumam. Pēdējās tendences ir vērstas uz oglekļa izslēgšanu no degvielas, jo ogleklis veido lielāko piesārņojuma procentu. Ūdeņradim un kurināmā elementiem ir spēja pabeigt šo izslēgšanas procesu, aizstājot vidi piesārņojošo oglekli ar videi draudzīgo ūdeņradi. Turklāt, pārstājot dedzināt ogļūdeņražus, cilvēce daudz mazāk tukšos Zemes fosilo kurināmo krājumus, izmantojot šos produktus daudz nepieciešamākam pielietojumam (zāles, celtniecības produkti, u.c.), un nenoplicinās Zemes biosfēru, dedzinot no augiem iegūtus ogļūdeņražus. Turklāt kurināmā elementos ķīmiski sadedzinātais ūdeņradis, reakcijas gala rezultātā pārveidojas atpakaļ par ūdeni: 2H2 + O2 → 2H2O + enerģija, tādēļ, cik no planētas paņemsim ūdeņradi un skābekli, tikpat arī atdosim atpakaļ. To atspoguļo ūdeņraža – skābekļa cikls:

Attēls: Ūdeņraža skābekļa cikls ir pilnīgi atgriezenisks un ekoloģisks, ja enerģiju ūdens sadalīšanai ņem no dabas (Saule, vējš, ūdens, Zemes siltums, Zemes magnētiskais lauks, Zemes strāvas, atmosfēras elektrība).

Dažādas ūdeņraža tehnoloģijas, ir pārbaudītas, izmēģinātas, uzlabotas jau gadiem, pat gadsimtiem ilgi. Ķīmijas rūpniecībā pieprasījums pēc ūdeņraža tikai aug, jo tas tiek izmantots kā izejmateriāls ķīmikāliju ražošanā, toties citur ūdeņradis ir pārstrādes procesa blakus produkts. Par ūdeņraža ieguvi, transportēšanu, izmantošanu un uzglabāšanu ir zināms jau sen, tātad mums tikai atliek uzlabot esošās metodes, efektivitāti un meklēt jaunas iespējas, kas būtu gan ekoloģiski, gan ekonomiski izdevīgākas.

Kas ir ūdeņradis

Ūdeņradis ar simbolu H un atomskaitli 1 (hydrogenium latīniski) ir periodiskās tabulas pirmais elements. Ūdeņraža atommasa ir 1,00794 g/mols, un tas nozīmē, ka ūdeņradis ir vieglākais no visiem elementiem. Ūdeņraža lādiņš savienojumos vienmēr ir viens, oksidēšanas pakāpe +1, taču, piemēram, metālu hidrīdos tā var būt arī -1. Normālos apstākļos ūdeņradis ir viegli uzliesmojoša un bezkrāsaina divatomu gāze H2 bez smaržas. Ūdeņradis ir visizplatītākais elements Visumā un sastāda aptuveni 75% no Visuma masas. Jaunākas zvaigznes, sauli ieskaitot, lielākoties sastāv no ūdeņraža. Zemes gravitācijas spēks nespēj noturēt ūdeņraža gāzi piezemes atmosfērā, tādēļ mums tas pieejams tikai savienojumos (ogļūdeņraži (dabas gāze, nafta, akmeņogles), hidrāti, hidrīdi u.t.t., arī ūdens). Tādēļ ūdeņradi jāiegūst no savienojumiem, izmantojot enerģiju (no tradicionālajiem fosilajiem kurināmajiem, kodolenerģijas vai atjaunojamajiem resursiem).

 

 

 

Valsts Pētījumu Programma „ENERĢĒTIKĀ”

Valsts Pētījumu Programma 2010-2013 "Inovatīvas enerģijas resursu ieguves un uzmantošanas tehnoloģijas un zema oglekļa emisiju nodrošināšana ar atjaunojamiem energoresursiem, atbalsta pasākumi vides un klimata degradācijas ...

Kontakti

„Latvijas Ūdeņraža Asociācija”
Juridiskā adrese.: Akadēmijas laukums 1kab.1312, Rīga, LV1050
Reģ.Nr:40008093009
Konts:LV92HABA0551010918039
E-pasts: info@h2lv.eu

Newsletter

„Latvijas Ūdeņraža Asociācija” © h2lv.eu | 2012