ŪDEŅRAŽA ENERĢĒTIKAS MATERIĀLU LABORATORIJA LATVIJAS UNIVERSITĀTES CIETVIELU FIZIKAS INSTITŪTĀ

Pie žurnāla “Альтернативная энергетика и экология” lasītājiem šoreiz viesojas viena no Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta laboratorijām – Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratorija. Laboratorija dibināta 2005. gadā uz Ūdeņraža un gāzu sensoru laboratorijas bāzes, kas savukārt izveidojās Pusvadītāju materiālu daļā 1998. gadā. Jau kopš 1970tiem gadiem Pusvadītāju materiālu daļa nodarbojas ar cietvielu jonikas problēmām un ūdeņraža pārnesi cietajos elektrolītos un elektrodu materiālos, bet 1980ajos gados Rīgā organizētās cietvielu jonikas konferences bija ļoti populāras ne tikai bijušajā Padomju Savienībā. Stimuls ūdeņraža pētījumiem un laboratorijas aizsākumiem 2005. gadā bija toreizējās jaunās doktorantūras studentes L. Grīnbergas atsaucība iesaistīties Ziemeļvalstu Enerģijas Padomes un VI IP finansētā doktorantūras studentu projektā NORSTORE (koordinators Prof. V.A. Yartys (IFE/ENSYS, Norvēģija) un LZA Zinātņu Akadēmijas prezidenta, akadēmiķa J. Ekmaņa uzaicinājums piedalīties pirmajā Nacionālajā pētniecības programmā, kas veltīta enerģētikai (2006.-2009.g.g.). Laboratorijas darbības 7 gados par ūdeņraža enerģētikas tēmu jau aizstāvētas 2 doktora disertācijas (L.Grīnberga, J.Hodakovska), divas tiek pabeigtas (M.Vanags, J.Dimants) un 2 uzsāktas (I.Dirba, I.Dimanta); sagatavoti 6 un tiek gatavoti 3 maģistri, sagatavoti 12 bakalauru darbi un vairāk kā 15 skolnieku zinātniski pētnieciskie darbi, no kuriem 4 bija izvēlēti pārstāvēt Latviju pasaulē.

Kādēļ ūdeņradis? Nu, protams, ne tikai tādēļ, ka tas ir visvieglākais un pasaulē (kosmosā) visizplatītākais elements, ka tas ir arī mūsos un viens no ūdens diviem elementiem. Bet gan tādēļ, ka enerģijas un energoresursu krīze, iespējams, ir skārusi jebkuru no mums – pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug straujāk, kā iespējams iegūt fosilos energoresursus (ogles, nafta, gāze), turklāt tie tiek izsmelti neatgriezeniski. Atjaunojamie energoresursi (saule, vējš, biomasa, zemes ģeotermālais siltums, ūdens) un ar tiem saistītās tehnoloģijas ietver ūdeņradi gan kā enerģijas nesēju, gan kā degvielu. Tā būs nākotnes enerģija, turklāt resursi pieejami gandrīz katrā vietā pasaulē, līdz ar to mazāk būs cīņu un karu par energoresursiem. Alternatīvās enerģijas tehnoloģijas interesē arī jauniešus, jo tajās nereti integrējas sen aizmirstas zināšanas ar vismodernākajiem materiāliem. Tieši jaunu materiālu sintēze un pētniecība pielietojumiem enerģētikā ir visaktuālākā un svarīgākā prioritāte zinātniekiem pasaulē, jo palielinoties atjaunojamo energoresursu izmantošanai, pieaug patēriņš cēlmetāliem un retzemju metāliem. Jau šodien sākas cīņa par šo metālu atradnēm, tādēļ tik ļoti svarīgi ir meklēt cēlmetālu un retzemju metālu aizvietotājus – tas ir izaicinājums jaunajiem pētniekiem. Vajag tikai rakt – pavisam nesen Dienvidkalifornijas Universitātes (ASV) doktorants Letian Dou sintezēja caurspīdīgu un tuvajā infrasarkanajā spektra daļā fotojūtīgu polimēru, kas varētu aizvietot silīcija PV saules baterijas [1].

Lasītājiem piedāvājam 16 publikācijas, kuru autori (līdzautori) ir LU CFI Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratorijas darbinieki: pārskata rakstu par Cietvielu fizikas institūtu, tā pētnieciskajām laboratorijām, pētniecības virzieniem un iekārtām (A.Šternbergs, L.Grīnberga); ūdeņraža iegūšanas problēmas skartas laboratorijas biologu I. Dimantas un A.Grudula rakstos, kā arī M.Vanaga pārskatā par elektrolīzi; ūdeņraža uzkrāšanas problēmas risina L.Grīnbergas un P.Lesničenoka raksti; par laboratorijas aktivitātēm ūdeņraža tehnoloģiju ‘popularizēšanā, publicitātē un pielietojumiem skatīt J.Hodakovskas, J.Klepera, J.Dimanta rakstus.Plānoslāņu elektrodi litija baterijām apskatīti G.Kučinska publikācijā, bet fotoelektrodu un magnētiskuplānoslāņu materiāli – attiecīgi L.Grinbergas un A.Knoka rakstos; vēja enerģijas izmantošana elektriskās automašīnas uzlādei – I.Dirbas rakstā, bet Latvijas pieredze energoefektīvu ēku energoapgādē – P.Šipkova rakstā.
 

Pateicība

Autors savā un laboratorijas kolektīva vārdā pateicas Valsts Pētījumu Programmai enerģētikā “LATENERGI”

Atsauce

1. Letian Dou et all. Tandem polymer solar cells featuring a spectrally matched low-bandgap polymer // Nature Photonics, 2012. Vol 6, P.180-185.

Valsts Pētījumu Programma „ENERĢĒTIKĀ”

Valsts Pētījumu Programma 2010-2013 "Inovatīvas enerģijas resursu ieguves un uzmantošanas tehnoloģijas un zema oglekļa emisiju nodrošināšana ar atjaunojamiem energoresursiem, atbalsta pasākumi vides un klimata degradācijas ...

Kontakti

„Latvijas Ūdeņraža Asociācija”
Juridiskā adrese.: Akadēmijas laukums 1kab.1312, Rīga, LV1050
Reģ.Nr:40008093009
Konts:LV92HABA0551010918039
E-pasts: info@h2lv.eu

Newsletter

„Latvijas Ūdeņraža Asociācija” © h2lv.eu | 2012